Mātesplate

Ievads

Katram stacionārajam datoram ir nepieciešams savs mugurkauls, jeb pamatplate. Pamatplate, jeb mātesplate ir datora galvenā sastāvdaļa. Tai tieši vai pakārtoti ir pieslēgtas visas pārējās datora komponentes. Mātesplate ir datora strāvas un datu infrastruktūra, kuras uzdevums ir koordinēta datu pārraide no vienas iekārtas uz citu, izmantojot sistēmas kopni "System Bus".

Pati par sevi mātesplate nav nekas, bet tā ir neatņemama datora sastāvdaļa. Mātesplates pamatuzdevums ir uzturēt datora mikroprocesora mikroshēmu čipu "CPU", un ļaut visām citām komponentēm savienoties ar to. Uz mātesplates var būt izvietoti dažādi sloti, čipi un pieslēgšanas ligzdas, kuras kopumā veido mātesplate funkcijas. Jo vairāk uz mātesplates ir integrēti porti un iekārtas, jo lielāks tās funkciju klāsts.

Mātesplate ir veidota no vairākām "PCB" (Printed Circuit Board) iespiedshēmas platēm, jeb slāņiem, ar detalizētiem maršruta ceļiem, caur kuriem tiek vadīta strāva. Šie celiņi, jeb elektrolīnijas uztur un nodrošina strāvas padevi nepieciešamajām, mātesplatē integrētajām komponentēm, tādejādi nodrošinot sadarbošanos starp daudzām svarīgām sistēmas elektroniskajām sastāvdaļām un mehānismiem. Šobrīd stacionāro datoru mātesplates lielākoties tiek ražotas izmantojot 4 vai 6 "PCB" slāņu kombināciju. Ekskluzīvām, augstāka gala mātesplatēm šo "PCB" slāņu skaits var palielināties līdz pat divpadsmit. Jo no vairākiem slāņiem mātesplate ir izstrādāta, jo daudzfunkcionālāka, stingrāka un izturīgāka ir tās struktūra un konstrukcija, kā arī lielāku un stabilāku strāvas padevi tā spēj nogādāt līdz niepieciešamajai vietai.

Uz katras pamatplates ir stratēģiski izvietotas sistēmas loģiskās mikroshēmas – čipsets – mikroshēmu kopne (Chipset) un ievadizvades pamatsistēma (BIOS – Basic Input–Output System), kas nepieciešami, lai pārvaldītu un kontrolētu platei pieslēgtās iekārtas un portus, kas kopsummā veido un atbild par pilnvērtīgu un funkcionālu mātesplates darbību. Par saziņu starp mātesplatē iebūvētajiem procesiem ir atbildīgas 3 pamatlietas, kas savā starpā sazinās caur sistēmas kopni, nodrošinot sekmīgu, sinhronizētu un kontrolētu darbību ciklu:

• Ziemeļu tilts – (NorthBridge);
• Dienvidu tilts – (SouthBridge);
• BIOS (Basic Input – Output System).

Sistēmas kopne (System Bus) ir maģistrāle, jeb elektroniska ķēde, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem, jeb aktīvajām komponentēm. Sistēmas kopnes galvenie raksturojošie lielumi ir datu pārraides ātrums, kuru mēra megahercos (MHz) un platums, kuru nosaka bitos – (vienlaikus pārsūtāmo bitu skaits). Jo ātrākas maģistrāles, jo ātrāk dators darbojas, pateicoties ātrākai informācijas apmaiņai.

Sistēmas "BIOS" (Basic Input/Output System) ir programmu kopa, kas ierakstīta datoru lasāmatmiņā, jeb "BIOS" mikroshēmā, kura ir integrēta zemākajā – Dienvidu tiltā (SouthBridge). Mikroshēmā ierakstītās programmas nodrošina sekmīgu datora darbības uzsākšanu un pārvalda pašas galvenās datora funkcijas, kas nosaka kādā veidā un secībā citas ierīces pieslēdzas personālajam datoram. "BIOS" mikroshēma kontrolē lielāko daļu datora pamatfunkciju un, datoram startējoties, veic paš – testu, jeb sistēmas pārbaudi. Dažas sistēmas izdara divkāršu "BIOS" pārbaudi, kas nodrošina rezervju kopiju izveidošanu gadījumā, ja viens fails ir bojāts vai notikušas kļūdas modifikācijas laikā. "BIOS" iestatījumu informācija glabājas, pateicoties mazai baterijai "CR2032", kas izvietota uz mātesplates.

Čipsets (Chipset) ir mikroshēmu kopums, kas atrodas uz pamatplates. Tas nodrošina organizētu un koordinētu komunikāciju starp procesoru, operatīvo atmiņu un pārējām datora komponentēm. Čipsets ir daļa no mātesplates loģiskās sistēmas un ir veidots no divām daļām – ziemeļu tilta un dienvidu tilta. Šie divi tilti savieno procesoru "CPU" ar pārējām datora komponentēm. Čipsets ir konstruktīvi piesaistīts izmantojamajam procesoram "CPU". Čipseta izvēle ir ļoti nozīmīga tādēļ, ka tas ir izstrādāts tā, lai strādātu ar noteiktu procesoru grupu.

Kas interesanti, viena procesora dzīves cikla laikā nomainās vairākas čipsetu paaudzes, kuras tas atbalsta un ir savienojams. Būtiski ir zināt to, ka čipsets ir mātesplates integrētā daļa. Tā nevar būt nomaināma vai uzlabojama. Tas nozīmē to, ka ir čipsetam ir jāpiemeklē tam atbilstošs procesors.

Ziemeļu tilts (NorthBridge) ir funkcionālais kontrolieris, jeb mikročips, kurš ir tieši savienots ar procesoru. Šis čips lielākoties gadījumu ir novietots mātesplates augšdaļā. Pie tam, tas vienmēr atrodas tieši blakus procesora ligzdai. Tas ir atbildīgs par uzdevumiem, kuriem ir vajadzīga visaugstākā veiktspēja. Tā uzdevumi – ātra un kontrolēta komunikācija starp procesiem, kas norisinās starp:

• procesoru – "CPU",
• operatīvo atmiņu – (Random Access Memoru "RAM"),
• PCI-E paplašināšanas slotā ievietoto videokarti – "GPU".

Atsevišķos gadījumos, kad integrētais grafiskais procesors "IGPU" ir iebūvēts mātesplatē, ziemeļu tilts ir arī atbildīgs par saziņu un komunikāciju ar šo mikročipu, kurš atbild par videosignāla pārraidi.

Ziemeļu tilts savā starpā ir savienots arī ar dienvidu tiltu (SouthBridge), kurš savukārt, ir atbildīgs par komunikācijas un kontroles sistēmu, nodrošinot "BIOS", "SATA", "USB", "IDE", "LAN" un"AUDIO" portu, kontrolieru un čipu kā arī citu ievades un izvades portu funkcionalitāti un pareizu darbību. Šis funcionālais kontrolieris, jeb mikročips ir novietots mātesplates apakšdaļā, parasti labajā pusē.

Šīs divas mikroshēmas- (NorthBridge) un (SouthBridge), pārvalda komunikāciju starp procesoru un mātesplatē integrētajām daļām un citām pievienotajām ievades un izvades (Input/Output) koponentēm, kas kopā spēj nodrošināt pilnvērtīgu mātesplates un datora darbību. Abi tilti ir mātesplates centrālie mezgli, kas ļauj iekārtām sarunāties. Ziemeļu un dienvidu tilti atšķiras ar to, ka aparatūra ar lielu datu pārraides ātrumu – "CPU", "RAM" un "GPU" pievienota ziemeļu tiltam, bet ar zemu ātrumu "USB", "HDD" un "PCI" kartes – dienvidu tiltam.

Tā, kā mikročipi atrodas zem sprieguma, to iekšējā temperatūra darbības laikā pieaug. Kā jau iepriekš šajā darbā tika aprakstīts un minēts – elektrotehnika daudz labāk un stabilāk strādā pie zemākām temperatūrām. Tieši tādēļ mikročipi gandrīz vienmēr ir aprīkoti ar pasīvo vai, retos gadījumos, ar aktīvo un pat šķidro dzesēšanas sistēmu. Gan ziemeļu, gan dienvidu tiltam ir nepieciešama vismaz pasīvā dzesēšanas sistēma. Dzesēšanas sistēmas uzdevums ir dzesēt mikročipu, lai tas varētu stabili darboties. Iegādājoties mātesplati, autors silti iesaka pārliecināties, vai izvēlētajai mātesplatei ir pienācīga ziemeļu tilta (NorthBridge) dzesēšanas sistēma, jo tā ir viena no karstākajām vietām, darbojoties datoram.

Ir lietas, kas visām mūsdienu stacionārā datora mātesplatei ir kopīgas un ir lietas, kas ir atšķirīgas. Pie būtiskajām atšķirīgajām lietām noteikti būtu jāpiemin procesora "CPU" ligzda (Socket), jeb platforma. Platforma nosaka, kāda tipa procesoru "CPU" mātesplate fiziski atbalsta un ir savienojama. Patreiz tirgū konkurē divas lielas kompānijas – "Intel" un "AMD". Katrai no tām ir ir savs mātesplašu ligzdu, platformu un čipsetu sortiments. Šobrīd kompānijas "Intel" vispopulārākā platforma, jeb ligzda ir "LGA1151". Turpretī konkurentu "AMD" visjaunākā platforma, jeb ligzda "AM4". Kompānija "Intel" savas platformas apzīmē un iedala ar burtiem "LGA" un tam sekojošu dažādu ciparu kombināciju, bet "AMD" kompānija savas platformas apzīmē gan ar burtiem "AM", gan "FM", aiz kuriem seko dažādu ciparu un simbolu kombinācija.

Pie vienādām mātesplates ligzdām, jeb platformām var tikt integrēti un izmantoti dažādi čipseti. Čipsets ne tikai nodrošina organizētu un koordinētu komunikāciju, bet arī nosaka mātesplates funkcionalitātes iespējas. Jo dārgāks, jeb advancētāks ir čipsets, jo lielākas iespējas un atbalstu sniedz mātesplate. Čipsets nosaka ļoti daudz, tāpēc darba autors izvēlējās minēt un īsi aprakstīt piecas, autoraprāt, būtiskākās lietas:

1. Kādu atmiņas kopni – "DDR2", "DDR3" vai "DDR4" atbalsta mātesplate un ar kādiem operatīvās atmiņas ātrumiem, kas izteikti megahercos (MHz) tā spēj sadarboties;
2. 2. Čipsets nosaka vai procesors "CPU" var tikt pakļauts virstaktēšanai, jeb takts frekvences palielināšanai, kas palielinātu procesora veiktspēju un produktivitāti;
3. "PCI-E" paplašināšanas slotu daudzumu, to lasīšanas ātrumu, sinhronizāciju un kombināciju apvienojumu noteikšana, kas niepieciešama, ja tiek saslēgtas, jeb apvienotas vairākas videokartes "SLI" (Scalable Link Interface) vai "CF" (CrossFire) režīmā, atkarībā no izvēlētās videokartes ražotāja. Gan "SLI", gan "CF" tehnoloģijas pamatuzdevums ir vairāku, vienāda ražotāja grafisko čipu kompleksa darbību apvienošana, tādejādi palielinot grafiskās apstrādes jaudu;
4. Kādus procesora modeļus tas atbalsta un ir savienojams;
5. Vai tas atbalsta "RAID" (Redundant Array of Independent/Inexpensive) konfigurāciju."RAID" funkcija sniedz iespēju izmantot divu vai vairāku disku masīvu "HDD" vai pusvadītāju disku "SSD" saslēgšanu dažādos režīmos. "RAID" konfigurāciju var nokonfigurēt dažādos režīmos, ņemot vērā prioritātes. Izvēle pastāv starp datu drošību un datu lasīšanas ātrumu.

Atliek tik piebilst, ka čipsetu nosaukums, jeb apzīmējums ir veidots no 2, vai 3 ciparu un vismaz 1 burta kombinācijas.

Mātesplatēm arī atšķiras operatīvās atmiņas "RAM" portu un tipa skaits, kas lielā mērā ir atkarīgs no mātesplates izmēra un čipseta. Pašu mazāko izmēru mātesplates, ar apzīmējumu "Mini ITX" ir aprīkotas tikai ar 2 operatīvās atmiņas portiem, jeb slotiem. Tas lielākoties ir tāpēc, ka uz šāda formfaktora mātesplatēm, fiziski nav vietas, priekš papildus operatīvās atmiņas slotu uzstādīšanas. Visu pārājo formfaktoru mātesplates, lielākoties ir aprīkotas ar 4 atmiņas slotiem. Taču augstāko un dārgāko čipsetu mātesplates, pārsvarā ir aprīkotas ar 8 operatīvās atmiņas slotiem. Šāda konfigurācija, patērētājiem sniedz iespēju izmantot krietni vairāk operatīvās atmiņas.

Kardināli var atšķirties mātesplatē iestrādāto un iebūvēto kondensatoru, releju, tranzistoru un rezistoru daudzums, jeb skaits, kvalitāte un to maksimālā darbības temperatūra. Dārgākā gala mātesplatēs, visas šīs mazās elektroniskās detaļas ir rūpīgi izlasītas un pārbaudītas augstākās kvalitātes Japānas ražojuma detaļas, kuras pēctam tiek pārklātas un apstrādātas ar speciāliem dārgiem materiāliem, kuri nodrošina ne tikai veiksmīgu darbību ekstremālākos darba apstākļos, bet arī papildus aizsardzību pret ārējiem vides apstākļiem, kas, kā ražotāji apgalvo, un ir pierādīts – palielina mātesplates kalpošanas mūžu.

Kopējais Pusvadītāju skaits lielā mērā ir atkarīgs no izvēlētās mātesplates čipseta, platformas, jeb izmēra un modeļa. Mātesplates, kuras ir aprīkotas ar augstākās pakāpes čipsetu, kas pielāgots kādai konkrētai platformai, vienmēr būs krietni bagātīgāk aprīkotas ar pusvadītājiem – diodēm, tranzistoriem, rezistoriem un kondensatoriem. Kas interesanti, mātesplatēs iestrādātie un iebūvēti japāņu kondensatori, spēj veiksmīgi darboties līdz pat 105 Celsija grādu atzīmei.

Lielākais skaits pusvadītāju parasti atrodas starp ziemļu tiltu (NorthBridge) un procesoru "CPU". Šajā rajonā novietotie pusvadītāji veido sprieguma regulātora moduli (Voltage Regulator Module, "VRM"), kurš ir atbildīgs par tīras, jeb stabilas strāvas padeves nodošanu procesoram. "VRM" ne tikai nodod strāvu, bet arī to pārveido. Pienākošā strāva no barošanas bloka 12V un 5V, tiek pārveidota krietni mazākā strāvas spriegumā, kādu pieprasa procesors. Lielākajai daļai jaunāko procesoru gan no kompānijas "Intel", gan no kompānijas "AMD", vidējais nepieciešamais strāvas spriegums, lai procesors veiksmīgi spētu darboties ar pilnu sparu, ir no 1,1 līdz 1,3 voltiem (V).

Jo no lielāka skaita fāzēm ir veidots "VRM" barošanas modulis, jo stabilāka ir sprieguma padeve procesoram. Slodzes sadale uz vairākām fāzēm nodrošina vienmērīgāku strāvas padevi, tādejādi arī samazinot risku par negaidītu strāvas sprieguma kritumu. Jo advancētāka un konstruktīvi lielāka ir šī barošanas ķēde, jeb modulis, jo lielāku un stabilāku spriegumu tas spēj nogādāt procesoram, kas noteiktos gadījumos sniedz iespējas krietni palielināt procesora takts frekvenci, tādejādi palielinot tā produktivitāti. Šo procesu sauc par virstaktēšanu (Overclocking).

Pie būtiskajām kopīgajām lietām, noteikti būtu jāpiemin dažādu portu integrācija mātesplatē – atšķirties var tikai to versija, tips, krāsa un novietojums, jeb atrašanās vieta. Uz katras mātesplates noteikti atradīsies dažādi perifērijas interfeisi, no kuriem noteikti būs vismaz viens vai vairāki "SATA" (Serial Advanced Technology Attachment) porti, kas nodrošina savienojumu starp mātesplati un atmiņas ierīcēm. Vismaz viens vai vairāki "USB" (Universal Serial Bus) porti, kuri nodrošina perifērijas – dažādu ievad un izvadierīču sekmīgu pieslēgšanu.

Katra stacionārā datora mātesplate būs aprīkota ar vismaz vienu paplašināšanas slotu, bet to skaits, tips un versija ir atkarīga no sistēmplates ražotāja un izmantotā mikroshēmu komplekta (chipset) ierobežojumiem. Populārākais un visplašāk izmantotais paplašināšanas slots ir "PCI-Express", kas paredzēts ārējās videokartes, jeb grafiskās kartes pieslēgšanai. Mātesplate vienmēr būs aprīkota ar iebūvēto audio – mikročipu, jeb skaņas karti un vismaz vienu interneta (Ethernet) porta ligzdu "RJ45".

Visām mūsdienu stacionārā datora mātesplatēm, ir kopīgs 24 kontaktu "PIN" mātesplates barošanas, jeb strāvas ligzda. Caur šo barošanas ligzdu tiek nodrošinata mātesplates apgāde ar tai nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu. Arī, kā ar minimums, 4 kontaktu "PIN" procesora barošanas, jeb strāvas ligzdu ir aprīkota jebkura mūsdienu mātesplate. Salīdzinoši bieži, ir arī sastopamas mātesplates ar 8 kontaktu "PIN" procesora barošanas, jeb strāvas ligzdu. Caur šim 4 un 8 kontaktu ligzdām,tiek nodrošināta procesora apgāde, ar tam nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu. Jāpiebilst, ka 4 kontaktu "PIN" konektors spēj maksimums uzņemt un izmantot 192 vatus (W) lielu strāvas apjomu, bet 8 kontaktu "PIN" konektors spēj uzņemt un izmantot maksimums 336W lielu strāvas apjomu. To ir lietderīgi zināt, ja tiek plānota procesora takts frekvences pacelšana, jeb virstaktēšana (Overclocking).

Tehnoloģijām attīstoties tik ātri un progresīvi, arī mātesplates pēdējo gadu laikā ir ieguvušas dažādus papildus tehniskus un vizuālus uzlabojumus. Daži no pēdējiem nopietnajiem tehniskajiem uzlabojumiem, kas papildināja mātesplates funkcionalitātes iespējas, bija tādu portu, jeb ligzdu, kā "USB type C" un "M.2" integrēšana mātesplatē. "USB Type C" ir ports, kas paredzēts īpaši ātrai datu pārraidei vai uzlādei starp "USB Type C" ierīcēm – datoriem, viedtālruņiem, planšetdatoriem, jeb klēpjdatoriem. Šis ports ir ieguvis lielu popularitāti un slavu dēļ tā daudzveidīgā un plašā pielietojuma, kā arī lielā datu pārraides ātruma, kas var sasniegt pat 10 (Gbps) – gigabitus sekundē. Ports "M.2" ir pats mazākais ports, kas paredzēts pusvadītāju disku "SSD" masīva savienošanai ar mātesplati. "M.2" portā, var ievietot tikai un vienīgi "M.2" tipa pusvadītāju disku. Šis jaunais savienojuma veids sniedz iespēju savienot pusvadītāju atmiņas ierīci pa tiešo ar paplašināšanas "PCI-Express" sistēmas kopni, jeb maģistrāli. Šī priekšrocība sniedz iespēju apiet "SATA" kontrolieri, kura maksimālā datu caurlaidības plūsma ir 600 megabaiti sekundē (MBps). Tas nozīmē tikai to, ka vienīgais limitējošais ātrdarbības ierobežotājs ir pats pusvadītāju disks.

Runājot par vizuālajiem uzlabojumiem, tad pēdējos gados, mātesplates kļūst arvien krāsainākas un spilgtākas. Tas lielākoties ir pateicoties "LED" tehnoloģijai, jeb integrētajām "RGB" (Red, Green, Blue) apgaismojuma sistēmas diodēm un to kontrolieriem. Integrētās diodes izgaismo mātesplati ar daudzveidīgām un dažādām krāsu spektru kombinācijām.

Līdzīgi kā citas datorkomponentes, arī mātesplates var iedalīt pēc to formfaktoriem, jeb gabarītizmēriem. Šobrīd patērētājiem tiek piedāvāts iegādāties 4 dažādu izmēru jeb formfaktoru mētesplates. Sākot no vismazākā izmēra "Mini ITX" līdz lielākajam "Extended-ATX".

Pēc gabarītizmēriem, jeb formfaktora, pats mazākais mūsdienu stacionārajiem datoriem paredzēto mātesplašu izmērs ir ar apzīmējumu "Mini ITX", kura izmērs ir 170x170mm(garums x platums). Šis izmērs, tika standartizēts, jeb atzīts un pieņemts 2001. gadā. Šī formfaktora mātesplatēm ir raksturīgas un kopīgas vairākas iezīmes. Kā būtiskākās iezīmes, kas raksturīgas visām "Mini ITX" izmēra mātesplatēm, noteikti būtu jāmin ierobežotās operatīvās atmiņas "RAM" slotu daudzums. Šāda formfaktora mātesplates ir aprīkotas tikai ar diviem operatīvās atmiņas slotiem, kas ierobežo maksimāli iespējamo, uzstādāmo un atbalstāmo operatīvas atmiņas daudzumu. Ne mazāk svarīga iezīme ir ierobežotais paplašināšanas portu skaits. Visas "Mini ITX" izmēra mātesplates ir aprīkotas tikai ar vienu "PCI-E" paplašināšanas portu, kas fiziski liedz iespēju izmanot "SLI" (Scalable Link Interface) vai "CF" (CrossFire) tehnoloģijas konfigurāciju. Turpretī, ļoti liela daļa šāda izmēra mātesplašu ir aprīkotas ar iebūvēto "WI-Fi" bezvadu uztvērēju (adapteri). Mini ITX formfaktora mātesplates, parasti izvēlas patērētāji, kuri ir izvēlējušies vai jau iegādājušies "Mini ITX" izmēra korpusu. Jāpiebilst, ka kompaktumam ir arī sava paaugstināta cena. Lai arī liktos, ka mazāka izmēra mātesplatei vajadzētu maksāt lētāk, tā, diemžēl nav.

Pēc izmēra nedaudz lielāks, jeb nākamais mātesplates formfaktor izmērs ir "Micro ATX", kura izmērs ir līdz 244x244mm(garums x platums). Šis izmērs, tika standartizēts, jeb atzīts un pieņemts 1997. gadā. Šāda formfaktora mātesplatēm ir salīdzinoši maz kopīgu iezīmju, jo patērētājiem piedāvāto modeļu klāsts ir ļoti liels un daudzveidīgs. Atšķirties var ne tikai uz mātesplates izvietoto portu, jeb slotu daudzums un konfigurācija, bet arī paši mātesplates izmēri var variēt. Uz šīm mātesplatēm var atrasties no 2 līdz 4 operatīvās atmiņas slotiem un no 2 līdz 4 paplašināšanas slotiem (pieslēgvietām), kuri var atbalstīt "SLI" vai "CF" tehnoloģiju, atšķirībā no izvēlētā mātesplates modeļa un tās čipsesta konfigurācijas. Šis izmērs šobrīd ir viens no populārākajiem un pirktākajiem izmēriem, kas galvenokārt ir saistīts ar salīdzinoši zemo cenu, lielo piedāvājumu klāstu un daudzveidību.

Vispopulārākais, plašākpazīstamais un plašāk izmantotais mātesplāšu formfaktor izmērs ir ar apzīmējumu "ATX". "ATX" formfaktors ir pazīstams kopš 1995. gada, kad kompānija "Intel" izgudroja un patentēja pirmās "ATX" izmēra pamatplates ar izmēru 305x244mm(garums x platums). Arī šobrīd "ATX" formfaktora mātesplates ir vienas no iecienītākajām un pirktākajām vairāku būtisku iemeslu dēļ. Galvenokārt jau tas ir tāpēc, ka šī izmēra mātesplates ir visplašāk pieejamas un to daudzveidība un modeļu klāsts, jeb sortiments ir vislielākais. Tas sniedz iespēju patērētājam izvēlēties sev vistīkamāko mātesplati, bez liekiem kompromisiem. Līdzīgi kā "Micro ATX" arī "ATX"formfaktora mātesplatēm, var ne tikai atšķirties uz mātesplates izvietoto portu, jeb slotu daudzums, novietojums un konfigurācija, bet arī paši mātesplates izmēri var variēt. Lielākoties šīs mātesplates ir aprīkotas ar 4 operatīvās atmiņas slotiem. Taču augstāku, jeb tehnoloģiski sarežģītāku un attīstītāku čipsetu mātesplatēm to skaits var palielināties līdz pat astoņiem. Kā arī, kardināli var atšķirties uz mātesplates izvietoto paplašināšanas portu skaits, veidi un to konfigurācija.

Kā ekskluzīvu preci, patērētājiem tiek piedāvāts iegādāties "Extended ATX" formfaktora mātesplates, kuru izmērs ir 305x330mm(garums x platums). Šo mātesplašu klāsts, jeb sortiments ir ļoti mazs un ierobežots, jo pieprasījums pēc šāda izmēra mātesplatēm ir niecīgs. Lielākoties šāda izmēra mātesplates izvēles augstākās pakāpes entuziasti, kuri vēlas iegādāties vai uzbūvēt kaut ko unikālu un netradicionālu. Atliek vien piebilst, ka šo mātesplašu cena ir ļoti, ļoti augsta.

Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc entuziasti un datorspēļu fanāti, jeb (geimeri) dod priekšroku pilnizmēra "ATX" un "EATX" formfaktora mātesplatēm, ir to advencētāka, masīvāka un daudz pārdomātāka "VRM" barošanas modeļa struktūra, uzbūve un tā dzesēšanas sistēma.

Mātesplates izvēle

Patērētājiem jau vairāk nekā 10 gadus, tiek sniegta iespēja izvēlēties kādas kompānijas, jeb izplatītāja mātesplati tie vēlas iegādāties. Tirgū šobrīd konkurē 6 spēcīgas kompānijas, kurām ir liela savstarpējā konkurence. Studiju darba izstrādei noteiktā satura ierobežojuma dēļ, darba autors nolēma sniegt tikai nelielu ieskatu par, autora prāt, divām populārākajām, visaugstāk novērtētām un atpazīstamākajām mātesplašu ražotāju kompānijām:

• "ASUSTeK Computer Inc" – ("ASUS");
• "Micro-Star International Co., Ltd" – ("MSI").

"ASUS", jeb pilnā nosaukumā "ASUSTeK Computer Inc", ir viena no lielākajām personālo datoru komplektējošo daļu ražotājām pasaulē. Kompānija dibināta 1989. gadā Taivānā. Jau 1989. gadā "Asus" izlaida un uzsāka savas pirmās, stacionārajiem datoriem paredzētās mātesplates "ISA-386C" masveida ražošanu. Gadiem ejot, tā kļuva arvien atpazīstamāka un iecienītāka. Gūstot milzīgu atzinību un slavu, 1992. gadā tā noslēdza sadarbības līgumu ar procesoru ražošanas gigantu, kompāniju "Intel". Pateicoties šai sadarbībai, turpmākajos gados "ASUS" bija līderis inovāciju un tehnoloģiju jomā. Arī pēdējos sešos gados (kopš 2011. gada) "ASUS" ir starptautiski atzīts un novērtēts par labāko sistēmplašu ražotāju pasaulē.

Tieši tāpēc, vidēji katrā trešajā personālajā datorā darbojas tieši "ASUS" izgatavota pamatplate. Savu atzinību un slavu tā guvusi pateicoties augstākās pakāpes kvalitātes kontrolei, kuras laikā mātesplates tiek intensīvi testētas un pārbaudītas gan normālos, gan ekstremālos darbības apstākļos. Pateicoties šai kontrolei, "ASUS" izgatavoto un pārdošanā nonākušo – defektīvo plašu skaits, jeb koeficents ir vismazākais, salīdzinājumā ar citu lielu ražotāju pārdošanā nonākušām mātesplatēm. Tādejādi nodrošinot pārliecinošu pārākumu arī šajā mātesplašu uzticamības kategorijā. Šīm mātesplatēm ir tikai un vienīgi viens nopietns mīnus – tehniskais atbalsts Eiropā. Garantijas defekta gadījumā garantijas process būs komplicēts un var nopietni ieilgt.

"Micro-Star International Co., Ltd" (vairāk atpazīstama pēc iniciāļiem "MSI"), ir 1986. gadā Taivānā dibināta daudznacionāla informācijas tehnoloģiju korporācija, kuras sākotnējais pamatmērķis bija mātesplašu ražošana. "MSI" ir kompānija, kas vienmēr centusies pielāgot savus produktus klientu vēlmēm. Tieši tāpēc jau 1987. Gādā "MSI" pasauli iepazīstināja ar pirmo mātesplati, kura atbalstīja virstaktēšanu (overclocking). Turpmākajos gados, intensīvas koncentrēšanās rezultātā uz uzņēmuma un produktu līniju paplašināšanu Eiropā, inovācijas palika otrajā plānā. Savus nākamos lielos panākums "MSI" guvai tikai 1995. gadā, kad tā ieguva starptautiski atzītu kvalitātes un vadības sistēmas sertifikāciju (ISO 9002 Quality Management Systems). Deviņdesmito gadu otrajā pusē "MSI" izdevās iekarot ASV tirgu, kas ļāva atvērt jaunus horizontus.

no 21. gadsimta pirmie gadi tika veltīti inovācijām. Rezultātā "MSI" iepazīstināja pasauli ar daudziem jauniem produktiem, no kuriem ļoti daudzi guva augstākos apbalvojumus inovāciju jomā. Interesanti, ka tikai kopš 2007. gada "MSI" sāka ierindoties mātesplašu ražotāju saraksta virsotnē, kad kompānija uzvarēja "COMPUTEX TAIPEI" rīkotajā starptautiskajā informācijas tehnoloģiju konkursā, kurā tā debitēja ar savām mātesplatēm, un citiem inovatīviem produktiem. Pēc uzvaras kompānija "MSI" automātiski kļuva par vienu no vadošajām mātesplašu ražotājām, gūstot arvien lielāku popularitāti un atzinību.

No tā brīža "MSI" kļuva par ļoti nopietnu konkurentu tādām kompānijām, kā "ASUS", "Gigabyte", u.c. Tomēr, lai arī šīm mātesplatēm ir lielisks tehniskais atbalsts Eiropā, tām tomēr ir viens liels mīnus. Šīs mātesplates netiek pakļautas tik augstas pakāpes kvalitātes kontrolei kā, piemēram, "ASUS" mātesplates. Tā rezultātā defektīvo mātesplašu skaits, jeb koeficents, kas nonācis pārdošanā, ir proporcionāli lielāks nekā citu lielu kompāniju ražotajām un pārdošanā nonākušajām mātesplatēm.

Izvēlēties sev atbilstošāko mātesplati nav nemaz tik vienkārši. Tomēr noteikti vajag ievērot trīs pamatkritērijus:

• Galvenokārt jāizvēlās atbilstošākā, vēlams modernākā un aktuālākā platforma no kompānijas "Intel" vai "AMD", kura arī atbalstīs noskatīto, jeb izvēlēto procesoru;
• Jāizvēlas piemērotākais čipsets (Chipset) izvēlētajai komponenšu konfigurācijai, kurš lielā mērā noteiks mātesplates funkcionalitātes iespējas;
• Nedrīkst aizmirst par izmērus limitējošiem/ierobežojošiem faktoriem, kurus nosaka esošais vai izvēlētais datora korpuss.

Ja runa ir par to, kādas kompānijas mātesplati labāk izvēlēties, tad darba autors nevar sniegt konkrētu atbildi, jo tādas vienkārši nav. Katrai no sešām vadošajām mātesplašu ražotāju kompānijām ir savi atzinību guvuši, izdevušies modeļi un ir savi kritiku guvuši, neizdevušies modeļi, kuri pielāgoti noteiktām cenu kategoriju grupām. Darba autors var tikai sniegt vērtīgus ieteikumus, kuri palīdzēs piemeklēt sev piemērotāko piedāvājumu.

Visu lielā mērā, lielākoties parasti nosaka cena. Taču, ja šajā cenu segmentā piedāvāto modeļu klāsts ir bagātīgs, tad, pirms izvēles veikšanas autors rūpīgi iesaka izpētīt, vai sociālajos tīklos, jeb citos interneta resursos ir/nav pieejami detalizēti apraksti un apskati par izvēlēto mātesplates modeli. Vēlams no neitrālām testētāju kompānijām vai populāriem datortehnikas entuziastiem, vai blogeriem, kuri atklāti izsakās un pauž savu novērtējumu par konkrēto produktu.

Uzticamībai un iekšējais apziņai arī ir liela nozīme un spēks. Ja iepriekš esam lietojuši, pieņemsim, "ASUS" ražotās mātesplates, un tās nekad nav pievīlušas kalpojot godam, tad kādēļ riskēt un pirkt kaut ko jaunu un nepārbaudītu. Varbūt labāk pieturēties pie stabilām un pārbaudītām vērtībām. Tieši šo iemeslu dēļ darba autors visos savos projektos izmanto tikai un vienīgi "Asus" ražotās produkcijas mātesplates.